Brīvmūrniecība un Latvijas mantojums. Pirmā adrese: Rīga, Peitavas iela 9/11

Pasaules brīvmūrniecības vēstures muzejs ne velti parādījās Rīgā: Latvijā ir daudz vietu, kas saistītas ar brīvmūrniecību. Nozīmīgākā no tām, iespējams, ir māja Peitavas ielā 9/11. Tieši šeit 1750. gadā tika nodibināta pirmā Rīgas loža - to sauca par "Ziemeļzvaigzni" (Zum Nordstern).

Šī, iespējams, ir vienīgā adrese, kur masonu zīmes uz ēkas atbilst tās saturam. Citos gadījumos cirkuļi, leņķi un svērtņi uz fasādēm ir tikai dekoratīvi elementi, kas apzīmē arhitektu darbu. Diemžēl ēka Peitavas ielā šobrīd ir ārkārtīgi sliktā stāvoklī, tajā ir palicis viens dzīvoklis, savukārt parējā ēka iet bojā.  

Šī ēka tika uzcelta tieši pirmās masonu ložas Latvijā līdzdibinātājam un meistaram - tirgotājam Johanam Cukerbekeram (Zuckerbecker). Šeit viņš dzīvoja un šeit noritēja ložas darbi.  

Arī otrs ložas līdzdibinātājs Johans Dītrihs fon der Heide (von der Heyde) bija Rīgas tirgotājs. 

Pati pirmās Rīgas ložas dibināšana ļoti skaidri demonstrē tās starptautisko, dažādas tradīcijas integrējošo statusu. Johans Dītrihs fon der Heide un Johans Cuckerbekers tika uzņemti Sanktpēterburgā, viņus iniciēja Krievijas impērijas galmā esoša dāņu ministra - barona Malhana dēls, kurš tolaik bija ļoti attīstītās «Ziemeļzvaigznes» ložas biedrs Kopenhāgenā. Tādēļ pirmās Rīgas ložas dibinātāji tai deva šādu nosaukumu.  

Turklāt tiek uzskatīts, ka ideja par ložas dibināšanu radās Krievijas provinciālās ložas lielmeistaram ģenerālim Džeimsam Kītam, kurš līdz 1747. gadam dzīvoja Rīgā.  

Džeimss Kīts (James Keith, 1696-1758) no 1740. gada bija Krievijas impērijas un Prūsijas brīvo un pieņemto brīvmūrnieku otrais lielmeistars. Viņš bija skotu muižnieks, kurš tika izsūtīts trimdā par jakobītu atbalstīšanu. Kā Krievijas armijas ģenerālis Kīts piedalījās Krievijas karā pret Zviedriju (1741-1743), veica diplomātiskās misijas Zviedrijā (1743-1744), vēlāk komandēja Krievijas armijas karaspēku Tallinā un Rīgā (1745-1747). 

Pirmajās Latvijas ložās galvenokārt ietilpa vācu intelektuālā elite: aristokrāti, diplomāti, baroni, turīgi tirgotāji, skolotāji, juristi, rakstnieki un garīdznieki. Svarīgi, ka ložas pieņēma gan protestantus, gan arī katoļus un pareizticīgos. Savukārt ložā “Ziemeļzvaigzne”, kad tā ieguva jaunu nosaukumu “Pie zobena”, pēc tās dibinātāja Johana Cukerbekera rekomendācijas tika uzņemts slavenais vācu apgaismotājs un teologs Johans Gotfrīds Herders.

Brīvmūrnieku kopiena veido spēcīgu optisko linzu pagātnes izpratnei. Faktiski jau kopš 18. gadsimta vidus brīvmūrniecība ir vienojusi dažādu konfesiju, kārtu un profesiju cilvēkus, tādējādi veicinot pilsoniskas sabiedrības veidošanos, nodrošinot platformu tolerantam dialogam starp dažādiem sociālajiem slāņiem un tautībām. Tas bija ļoti svarīgi Baltijas provincēs, ar dažādām etniskām un reliģiskām grupām.  

Uz ievērojamu brīvmūrniecībā esošu apgaismotāju, zinātnieku un sabiedrisko darbinieku biogrāfiju piemēra varam vērot vēsturisko procesu būtību, dažādu valstu kultūru savstarpēju bagātināšanos, civilizētas sabiedrības veidošanos. Un īpaši interesanti šos notikumus skatīt caur Latvijas saglabāto mantojumu - arhitektūru.