Brīvmūrniecības “Vecie pienākumi”

Šīs nedēļas objekts ir ļoti rets "Veco pienākumu" manuskripts, kas ir Džeimsa Hadsona reprodukcija, izgatavota 19. gadsimta beigās uz pergamenta. Dokumenta izmērs ir 16 x 210 cm. Tas ir vienīgais zināmais Hadsona manuskripta pilnformāta attēls uz pergamenta. Šo eksemplāru ir citējuši brīvmūrniecības vēsturnieki, kas nodarbojas ar "Veco pienākumu" pētniecību. "Veco pienākumu" oriģināls pieder Anglijas Lielložai un atrodas tās muzejā Londonā.

Tiek uzskatīts, ka šī pienākumu versija ir nedaudz modernizēta cita, 1894. gadā atrasta pulkveža Klerka (Colonel Clerke) manuskripta kopija, datējama ar 1686. gadu. Pulkveža Klerka manuskripts atklāj saikni starp "Londonas pilsētas Brīvo mūrnieku biedrību" (Worshipful Society of the Free-Masons of the City of London) un Spekulatīvo mūrnieku ložām. Tātad - ar mūsdienu brīvmūrniecības formu.

Šajā manuskriptā ir aprakstītas 1723. gadā apkopotās viduslaiku mūrnieku konstitūcijas, kas sniedz vēsturisku kontekstu masonu pamatprincipiem.

Zīmīgi, ka manuskriptā ir attēlots ģerbonis ar devīzi "Dieu et Mon Droit", kas franču valodā nozīmē "Dievs un manas tiesības". Tā ir britu monarhijas devīze, kas tika lietota kopš 15. gadsimta sākuma un apzīmēja karaliskās varas dievišķo dabu. Turklāt šī devīze joprojām ir attēlota Lielbritānijas karaliskajā ģerbonī. Šis fakts liecina par brīvmūrniecības lojālo attieksmi pret monarhiju un kristietību, kā arī var tikt interpretēts kā pierādījums regulārās brīvmūrniecības konservatīvajai dabai, tās ciešajai saiknei ar Bībeles pamatvērtībām un cēliem garīgiem principiem, tādējādi pilnībā atspēkojot mūsdienu sazvērestības par masoniem kā asiņainu revolūciju aizsācējiem un reliģiju pretiniekiem.

Bet kas īsti ir "Vecie pienākumi" un kāda ir to nozīme brīvmūrniecībā? Savā būtībā "Vecie pienākumi" ir dokumentu kopums, uz kura balstās daudzi brīvmūrnieku principi. Tas ir operatīvo mūrnieku ģilžu statūtu un dokumentu krājums, kas sastāv no aptuveni 130 tekstiem un datējas ar laika posmu no 14. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta sākumam. Svarīgi arī atzīmēt, ka "Veco pienākumi" teksti tika apkopoti Anglijā, kur vēlāk, 1717. gadā, tika dibināta pirmā Lielloža.

"Vecie pienākumi" ir pazīstami arī ar šādiem nosaukumiem: "Senās konstitūcijas", "Gotiskie manuskripti", "Senie pieraksti" u.tml. Pašu senāko dokumentu vēsturnieki datē ar 1390. gadu, un tajā ir izklāstīta mūrnieku profesijas vēsture, to galvenie pienākumi, kā arī sniegtas morāli-ētiskas pamācības.

Tieši "Veco pienākumu" tekstos pirmo reizi ir sastopami tie rudimenti, kas mūsdienās ir cieši saistīti ar brīvmūrniecību, piemēram, slepeno paroļu un rokasspiedienu sistēmas. Taču manuskriptos ir ietverti arī seno ģilžu garīgie principi. Piemēram, galvenās prasības bija ticība Trīsvienīgajam Dievam un lojalitāte monarhijai.

Svarīgi atzīmēt, ka "Vecie pienākumi" apraksta arī mūrnieku ložu darbības struktūru un iesvētīšanas rituālus celtnieku ģildēs. Turklāt "Vecie pienākumi" apraksta brīvo mūrnieku leģendāro vēsturi, kas aizsākās jau ķēniņa Zālamana laikos, kā arī rituālus, kas saistīti ar iesvētīšanu zeļļa un meistara pakāpēs. "Vecie pienākumi" satur arī viduslaiku mūrnieku zvērestu un pirmo reizi piemin "brīvmūrniekus" - celtniekus, kuriem bija tiesības brīvi ceļot un kuri nebija piesaistīti vietējiem feodālajiem valdniekiem.

Pateicoties šai mitoloģiskajai vēsturei, kas saistīja celtnieku ģildes ar seno Grieķiju un Ēģipti, kā arī izsmalcinātajiem rituāliem ar dziļu morālo un garīgo nozīmi, mūrnieku ložas pamazām piesaistīja cilvēkus, kuri nebija profesionāli celtnieki, bet gan meklēja veidus garīgai sevis pilnveidošanai. Tieši "Vecajos pienākumos" tā dēvētie spekulatīvie mūrnieki atrada senu un dziļu zināšanu un ētikas sistēmu, kas bija paslēpta zem noslēpumainības auras un ļāva apvienoties cilvēkiem ar dažādiem politiskiem un reliģiskiem uzskatiem.

Tā 16. un 17. gadsimtā faktiski dzima modernā brīvmūrniecība, kas ar laiku sintezēja viduslaiku tradīcijas ar Apgaismības laika humānisma ideāliem. Šī procesa rezultātā 1723. gadā Džeimsa Andersona vadībā tika izdoti atjaunināti modernās brīvmūrniecības noteikumi — "Konstitūcijas", kuru pamatā ir "Vecie pienākumi", kas ir papildināti apgaismības idejām: reliģisko toleranci, brālību un brīvību.

Tādējādi "Vecos pienākumus" var uzskatīt par vienu no mūsdienu brīvmūrniecības prototipiem, kas satur mūsdienu rituālu, grādu un pat masonu filozofijas ētisko pamatideju senākos principus. Tomēr nepieciešams uzsvērt, ka "Vecos pienākumus" veidojošie dokumenti attiecas tieši uz profesionālajām mūrnieku ģildēm, nevis uz mūsdienu brīvmūrniekiem. Turklāt "Vecie pienākumi" brīvmūrnieku vidē bieži tika mitoloģizēti, īpaši saistībā ar brālības senatni, kas kopumā ir raksturīgi 18. gadsimta filozofiem, kuri Apgaismības filozofijas saknes meklēja tālā senatnē.