Brīvmūrnieku diploms no Bordo ložas "La Française"

Šīs nedēļas eksponāts – Lionas brāļa Žilbēra Aleksisa Astjē (Gilbert Alexis Astier) iesvētīšanas diploms, kas izdots Francijas pilsētā Bordo 1776. gada 30. jūnijā. Diplomu ir parakstījis vietējais muižnieks Žozefs de Gombo de Razaks un vairāki citi intelektuāļi. Jāatzīmē, ka diplomu izdeva loža "La Française", kas ir viena no vecākajām brīvmūrnieku ložām Francijā.

Bordo masonu ložas "La Française" vēsture aizsākās 1740. gada 29. augustā, kad to dibināja katoļu imigranti no Lielbritānijas - jakobīti, 1688. gada revolūcijā gāztās Stjuartu dinastijas atbalstītāji, pēc kuras Lielbritānijā nostiprinājās protestantu monarhija (Hannoveres dinastija un mūsdienu Vindzoru dinastija). Tā kā jakobītu kustība nostiprinājās Īrijā un Skotijā, tieši emigranti no šiem reģioniem visbiežāk iestājās Francijas masonu ložās, īpaši Bordo pilsētā, kas bija viens no jakobītu kustības centriem. Jakobītu ietekme atspoguļojās arī ložas "La Française" ideoloģijā un simbolismā: tā uzsvēra lojalitāti viduslaiku tradīcijām, monarhijai un īpaši akcentēja kristīgās vērtības.

Šo periodu iezīmēja brīvmūrnieku apvienību ievērojama izplešanās visā Eiropā, kas radīja platformu dialogam starp intelektuāļiem no ļoti atšķirīgiem sabiedrības slāņiem un konfesijām. "La Française" ātri kļuva par ietekmīgu un progresīvu centru Francijas rietumos, kur no Britu salām bija emigrējuši daudzi protestantu monarhijas pretinieki.

No izcilām personībām, saistītām ar šo ložu, vajag atzīmēt filozofu Šarlu Luiju de Monteskjē, kura liberālās idejas izveidoja mūsdienu demokrātijas un varas dalīšanas principa pamatus. Ir zināms, ka 1777. gadā ložu "La Française" apmeklēja marķīzs Žilbērs de Lafajets - Amerikas Neatkarības kara varonis, Džordža Vašingtona līdzgaitnieks un slavens brīvmūrnieks. 1783. gadā ložu apmeklēja itāļu mistiķis Džuzepe Balsamo, plašāk pazīstams kā grāfs Kaljostro, kurš iegājis vēsturē kā viens no slavenākajiem 18. gadsimta avantūrisitiem. Ir zināms, ka Kaljostro aptuveni gadu pavadīja Bordo, neveiksmīgi mēģinot ievilināt vietējos brīvmūrniekus finansiālās krāpnieciskās afērās, kuru dēļ viņš ieguva bēdīgu slavu franču sabiedrībā, un drīz vien viņu arestēja.

Laika gaitā "La Française" kļuva par vienu no galvenajiem protestantu un katoļu apvienošaās simboliem, kas, neraugoties uz sociālajām un kultūras atšķirībām, veidoja kopīgu humānistisku pasaules uzskatu. Līdz pat mūsdienām "La Française" joprojām ir klasisks 18. gadsimta brīvmūrnieku ložas piemērs, kuras darbības mērķis ir panākt harmoniju sabiedrībā, veicināt intelektuālos meklējumus un pārreliģisku garīgo vienotību.

Saskaņā ar pieejamo informāciju no Francijas arhīvu avotiem lielākā daļa "La Française" brāļu bija tirgotāji, jūrnieki un ierēdņi. Tādējādi loža kalpoja par kultūras un ekonomikas tiltu starp Lielbritāniju un Franciju. 1893. gadā "La Française" tika pārdēvēta par "Deviņām Apvienotām Māsām" ("Neuf Soeurs Réunies"), kas tagad atrodas Francijas Lielo Austrumu pakļautībā un praktizē skotu rituālu.