Brīvo dārzkopju ordenis

Brīvo dārzkopju ordenis (Order of Free Gardeners) ir brālīga organizācija, kas radās paralēli brīvmūrniecībai Skotijā 17. gadsimtā. Ordenim ir daudz līdzību ar brīvmūrniecību, ar kuru tam ir vēsturiskas, strukturālas un simboliskas paralēles.

Sākotnēji brīvo dārzkopju ordenis tika dibināts, lai apvienotu profesionālus dārzkopjus un sniegtu saviem biedriem savstarpēju palīdzību lauksaimniecībā un zemkopībā, taču laika gaitā tas pārtapa par simboliskāku un filozofiskāku brālību, līdzīgu brīvmūrnieku ordenim.

Oficiālā informācija par ordeņa pastāvēšanu datējama ar 1676. gadu, kas to padara par vienu no vecākajām brālīgām biedrībām Eiropā. Saistība ar brīvmūrniecību šajā ordenī izpaudās gan organizācijas formā (stingra hierarhiska struktūra, iniciācijas rituāli, slepenas zīmes), gan filozofiskās idejās. Abas organizācijas attīstīja brālības, sevis pilnveidošanas un tuvāko cilvēku atbalstīšanas idejas, izmantojot amatniecības tēlus kā metaforas, kuru mērķis bija individuāla garīga attīstība. Šajā ziņā brīvie dārzkopji īpašu uzmanību pievērsa lauksaimniecības simboliem un dabas procesiem.

Līdz 1715. gadam Skotijā jau pastāvēja vairākas brīvo dārzkopju ložas, kurās bija biedri, kas nebija profesionāli dārzkopji un interesējās tikai par ordeņa filozofiju.

1849. gadā visā Skotijā, Ziemeļanglijā un ASV pastāvēja aptuveni 100 brīvo dārzkopju ložas, kas rosināja sasaukt visu brālības atzaru pārstāvju kopsapulci. Iekšējo sarunu rezultātā 1859. gadā Edinburgā tika nodibināta Brīvo dārzkopju Lielloža, kurā bija aptuveni 10 000 biedru.

Abi pasaules kari un 20. gadsimta ekonomiskie satricinājumi smagi ietekmēja ordeņa darbību, un līdz 1985. gadam brīvie dārzkopji praktiski bija pārtraukuši savu darbību. Tomēr 21. gadsimta sākumā Skotijā, kā arī Austrālijā, Kanādā un Vācijā brīvo dārzkopju ložas sāka pakāpeniski atdzimt, un šis process turpinās vēl šodien.

Jāatzīmē, ka brīvajiem dārzkopjiem bija daudz kopīga ar brīvmūrnieku filozofiju. Viņu simbolikas nozīme atspoguļoja biedru uzticību dabas cikliem, lauksaimniecībai un pat pirmskristietības mantojumam Lielbritānijā, īpaši ķeltu mitoloģijai. Tas viss atspoguļojās ordeņa simbolikā, kurā dārzs bija galvenais elements.

Kā centrālais simbols dārzs kalpoja par atgādinājumu tam, ka cilvēks var kontrolēt savu likteni, apzināti piedaloties dabas izaugsmes un attīstības procesos. Tas simbolizēja arī smagu darbu, pacietību un pašdisciplīnu, lai sasniegtu garīgu izaugsmi un harmoniju ar dabu.

Dārzkopības rīki, piemēram, lāpsta un kaplis, atgādināja ordeņa locekļiem par nepieciešamību savaldīt savas iekšējās kaislības un pastāvīgi cīnīties pret iekšējiem netikumiem, ko ordenī simbolizēja nezāles.

Tāpat kā brīvmūrniecībā, arī brīvajos dārzkopjos Bībeles motīviem bija liela nozīme. Tāpēc uz priekšautiem bieži tika attēlots labā un ļaunā atzīšanas koks, kā arī čūska, kas kārdināja cilvēci līdz tās grēkā krišanai. Paralēli acīmredzamajai kristietības ietekmei koks apzīmē saikni starp materiālo un garīgo pasauli. Savukārt čūska atspoguļo mūžīgo atjaunošanos un pārmaiņas cilvēka dzīves ceļā.

Bieži sastopami simboli brīvo dārzkopju ordenī bija druīdi - pirmskristīgo ķeltu tautu garīgā elite. Viņu tēli norādīja uz ordeņa saikni ar senajām zināšanām, kas alegoriski apslēptas dabā. Turklāt uz regālijām redzami buļļi - auglības un upurēšanas simboli, un gani, kas atspoguļo rūpes par materiālo pasauli, kā arī līderības un zināšanu nodošanu.

Arī ordeņa hierarhiskā struktūra bija līdzīga brīvmūrniecībai un iedalīta trīs pakāpēs. Pirmajā pakāpē cilvēks apguva ordeņa pamatsimbolus, uzsverot Ādama un Ievas stāsta biblisko nozīmi un mācot tādu simbolu nozīmi kā cirkulis, taisnleņķis un dārza šķēres. Otrās pakāpes rituālā bija atsauces uz Bībeles pravieti Noasu un uzsvērts viņa ceļojums uz Ēdenes dārzu. Trešās pakāpes rituālā galvenā uzmanība tika pievērsta ķēniņam Zālamanam un gudrības sasniegšanai, ko iemiesoja olīvkoks.

Jāatzīmē, ka atšķirībā no brīvmūrniecības, kurā dominē antīko neoplatoniķu un renesanses humānisma mantojums, brīvo dārzkopju ordenī ir izsekojami seno romiešu Mitras kulta ietekmes rudimenti.

Mitraisms radās ap mūsu ēras 1. gs. un bija sinkrētisks mistisks seno romiešu un persiešu reliģisko tradīciju apvienojums. Ir pamats uzskatīt, ka Mitras mistērijas bija mūsdienu slēgto sabiedrību, piemēram, brīvmūrnieku un līdzīgu organizāciju, prototips un arhetips. Mitras mistērijās bija iesaistīti tikai vīrieši, un šis kults no Tuvajiem Austrumiem diezgan ātri izplatījās līdz Britu salām, kur arheologi ir atraduši daudzas telpas, tā sauktos mitreumus, kuros tika praktizētas slepenas mistērijas.

Galvenais kulta tēls bija dievs Mitra, kas iemiesoja patiesību, gaismas avotu un cīņu pret tumsu. Jāatzīmē, ka mitraisma simbolisms un filozofija vēl nav līdz glam atšifrēta. Ir zināms par sarežģītu ezotērisku rituālu esamību un dažādu iniciācijas posmu esamību, lai atklātu okultās zināšanas un veicinātu dvēseles pašpilnveidošanos. Viens no galvenajiem mitraisma rituāliem bija vērša upurēšana dievam Mitrai, kas nozīmēja dabas atjaunošanu un auglību.

Lai gan šī teorija ir spekulatīva, iespējams, ka mitraisms bija tā sakne, no kuras brīvo dārzkopju ordenis aizguva vairākas alegorijas un simbolus, tostarp bulli kā svētās upurēšanas apzīmējumu.

Tajā pašā laikā brīvo dārzkopju ordenī, kā arī brīvmūrniecībā skaidri iezīmējās hermētiskās filozofijas ietekme, kas radās hellēnisma laikmetā Ēģiptē, aptuveni 3. gadsimtā p.m.ē. Hermētiskā tradīcija apvienoja sengrieķu tirdzniecības dievu Hermeju un sengrieķu gudrības dievu Totu. Tā rezultātā radās senie teksti ar pravieša Hermeja Trismegista vārdu, kurš mācīja cilvēkiem alķīmijas, astroloģijas un neoplatonisma ezoterisko prakšu principus.

Hermētiskās filozofijas pamatideju pauž tēze "Kā augšā, tā arī apakšā" no Smaragda plāksnes teksta - nozīmīgākā hermētisma filozofiskā pieminekļa, kas, domājams, sastādīts 2. gadsimtā p. m. ē. Šis princips norāda uz dabas un kosmosa, kā arī cilvēka (mikrokosma) un visuma (makrokosma) nesaraujamo saistību.

Turklāt hermētismam bija liela ietekme uz alķīmijas attīstību un dabas pētniecību, kas deva pamatu zinātniskiem atklājumiem. Uzsverot dabas īpašo nozīmi, kā dievišķo likumu atspoguļojumam, hermētisms tiešā veidā ietekmēja brīvo dārzkopju un brīvmūrnieku ordeņa filozofiskos pamatus, kas maksimāli tuvināja abas brālības, kas tiecās sasniegt apgaismību un harmoniju ar dabu.

Ilustrācija - priekšmets no mūsu muzeja krājuma: Brīvo dārzkopju ordeņa priekšauts, Lielbritānija, 20. gadsimta sākums.