Īzaka Ņūtona alķīmiskais manuskripts

Šīs nedēļas galvenā tēma ir Īzaka Ņūtona alķīmiskā manuskripta «Snaidera atslēga» pārdošana izsolē. Izsole notiks Amerikā Bonhams izsolē 8. maijā. Aplēstā vērtība uz šodienu – 100-150 tūkstoši dolāru, taču ļoti iespējams, ka priekšmets tiks pārdots daudz dārgāk.

Kopš Ņūtona arhīva pārdošanas Sotheby's izsolē 1936. gadā ir pagājuši vairāk nekā 85 gadi.

Galvenā ziņa tolaik bija tā, ka Ņūtona arhīvi ir tikai neliela daļa no visa tā fizikas apjoma, ko esam pieraduši asociēt ar šo zinātnieku. Pārējie manuskripti saturēja metafiziskas pārdomas un alķīmiskas dienasgrāmatas.

 Zināms, ka Ņūtons daudzus gadus nodarbojās ar alķīmiju, bija slims, saindējies ar dzīvsudraba tvaikiem, taču šis viņa darbs tika veikts salīdzinoši slēgtā režīmā, jo Ņūtons tajā laikā vadīja ne tikai Karalisko zinātņu biedrību, bet arī Anglijas monētu kaltuvi. Alķīmiķa tēls, kurš, iespējams, atklās zelta iegūšanas noslēpumu, nevarēja asociēties ar monētu kaltuves vadītāju. Savā tieksmē atklāt ķīmijas principus, zinātnieks vairāk nekā 30 gadus veltīja filozofu akmens izgatavošanas metodes pētniecībai. Īzaks Ņūtons sastādīja Index Chemicus, kas bija vairāk nekā simts lappušu garš un kurā bija atsauces uz vairāk nekā 150 dažādiem darbiem.

Līdz šim nav dokumentu, kas apstiprinātu Ņūtona saistību ar brīvmūrniecību. Tomēr Karalisko zinātnisko biedrību dibināja vairāki agrīnie brīvmūrnieki (Roberts Morejs, Eliass Ešmols, Kristofers Rens, Roberts Boils). Arī Ņūtona tuvākais draugs un līdzgaitnieks Džons Teofils Dezagiljē bija viens no pirmajiem brīvmūrniekiem, kurš kopā ar Andersonu 18. gadsimta sākumā izveidoja spekulatīvo brīvmūrnieku kopīgo rituālu.

 8. maijā izsolē tiks pārdots Īzaka Ņūtona parakstīts alķīmisks manuskripts «Snaidera atslēga», kas ir Johanna de Monte-Snaidera «Commentatio de Pharmaco Catholico» (1666) skaidrojums. Monte-Snaiders bija viens no Ņūtona visvairāk citētajiem autoriem. Zinātnieka parakstītajā manuskriptā «Snaidera atslēga» ir Ņūtona identificēti svarīgākie fragmenti un mēģinājums no jauna salikt šī darba neviendabīgās daļas.

Snaiders bija ietekmīgs 17. gadsimta alķīmiķis, kurš bija slavens ar savām spējām pārveidot metālus, īpaši, pārvēršot svinu zeltā. Šo baumu apstiprina arī angļu galma diplomāts un alķīmiķis Kenelms Digbijs, kurš 1664. gadā Londonā viņu satika.

Snaidera Commentatio ir jatroķīmisks teksts, kurā aplūkota zelta pārstrāde universālās zālēs (viena no filozofu akmens īpašībām). Atbilstoši tradicionālajai alķīmijas praksei un nepieciešamībai saglabāt noslēpumu, Snaiders savas zināšanas sadala nelielās daļās kā «noslēpumu virkni», slēpjot daudz vairāk, nekā atklājot.

Ņūtona ideja un iemesls, kāpēc viņš radīja savu «Atslēgu», bija noskaidrot Snaidera ķīmiskās procedūras specifiskās detaļas, lai radītu universālu ārstniecības līdzekli. Ņūtona manuskriptā uzsvērta nepieciešamība strādāt ar «trim gaismām» (jeb gaistošām vielām). «Snaidersa atslēgas» galvenā pieeja ir nepieciešamība atrast līdzekļus Snaidersa trešās uguns iegūšanai no «kāda vēl neizkausēta Saturna minerāla».

Saskaņā ar alķīmisko principu «viena grāmata atver otru» («liber librum aperit»), lai gūtu panākumus, bija nepieciešams apkopot vairāku autoru pilnu pasākumu kopumu.

 Ņūtona meklējumos nozīmīga loma bija Johannam de Monte-Snaideram un viņa «Komentāriem». «Snaidera atslēga» kļuva par pamatdokumentu viņa alķīmiskās prakses izpratnei.

Mūsdienās vissvarīgākais šķiet tas, ka Ņūtona interese par alķīmiju nebija atdalīta no viņa darba pie gravitācijas dabas filozofijas – tās bija daļas no viena veseluma. «Dabaszinātņu filozofijas matemātiskie pamati» tika publicēti 1687. gadā, un tajā pašā laikā Ņūtons uzskatīja, ka ķīmija ir atslēga uz «gravitācijas aktīvo cēloni», savukārt daži pētnieki uzskata, ka faktiski tieši ķīmijas studijas bija tās, kas Ņūtonu pamudināja radīt vispārinātu gravitācijas teoriju.

Ņūtona «De Natura Acidorum» parāda skaidru saikni starp ķīmiju un gravitāciju, atspoguļojot pāreju no alķīmiskā aktīvā jēdziena uz Ņūtona gravitācijas jēdzienu.